Rokopera “Lāčplēsis”

Novembris ir mūsu valsts svētku mēnesis – mēnesis, kurā 1918. gada 18. novembrī Latvija tika pasludināta (proklamēta) par valsti, kā arī laiks, kurā notikušas sīvas kaujas par brīvību, ko pieminam 11. novembrī jeb Lāčplēša dienā.

Vai atceries stāstu par Jāņa Mediņa operu “Uguns un nakts”, operu, kurā izmantots Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis”, kur ar simbolisku tēlu palīdzību aprakstīta Latvijas cīņa par brīvību? Tieši 100 gadus pēc eposa “Lāčplēsis” publicēšanas 1988. gadā tika uzvesta rokopera ar tādu pašu nosaukumu. Šīs rokoperas komponists ir Zigmars Liepiņš, savukārt vārdu autore ir Māra Zālīte.

Laiks, kad šo rokoperu uzveda, ir ļoti saspringts – Latvija vairākus gadus ir bijusi Padomju Savienības (PSRS) okupācijā, savukārt, tuvojoties rokoperas pirmizrādei, jau ir notikušas vairākas protesta akcijas pret padomju režīmu. Rokopera “Lāčplēsis” bija solis tuvāk Latvijas neatkarībai, par kuras atgūšanu tika lemts 1990. gada 4. maijā, bet 1991. gada 21. augustā to atguvām pilnībā.

Tāpat kā operā “Uguns un nakts”, arī rokoperā “Lāčplēsis” uz tēliem ir jāskatās pārnestā nozīmē – Lāčplēsis kā Latvijas brīvības cīņa, Kangars – tautas nodevējs, un citi. Skatītāji uz rokoperas izrādēm nāca kā uz tādu slēpto protesta akciju – Latvijas tautas neatkarības atjaunošanas atbalstu. Lielu atzinību ieguva dziesma “Atgriešanās” no rokoperas otrās daļas, kad Lāčplēsis no saviem ceļojumiem atgriezās dzimtenē.

Ieklausies dziesmas ierakstā no 1889. gada, kas glabājas muzeja krājumā un ko izpilda Rodrigo Fomins (Igo) ar kori!

Klausoties ierakstu, aicinām izkrāsot darba lapu un parunāt ar saviem mājiniekiem, kas ir brīvība un kāda ir tās nozīme katram no mums. 

Kādas, tavuprāt, īpašības šobrīd būtu jāpiemīt cilvēkam, lai tas kļūtu par tik neaizmirstamu tautas varoni kā Lāčplēsis?