Raiņa peldkostīms

Sveiks! Iepazīsimies – es esmu peldkostīms! Es izskatos daudz citādāk nekā tie peldkostīmi, ko ļaudis velk mūsdienās. Tas tāpēc, ka esmu izgatavots pirms gandrīz 100 gadiem, kad pludmales etiķete bija atšķirīga no tagadējās. Tolaik vēl bija nepieciešams pēc iespējas vairāk nosegties. Vīriešiem atrašanās pilnībā bez krekla pludmalē bija lielā mērā aizliegta, jo daudzviet atsegts vīrieša torss* tika uzskatīts par nepiedienīgu. 

Modernie peldkostīmi ir izgatavoti no gumijas, poliestera un citiem sintētiskiem materiāliem, taču es esmu no vilnas auduma. 

Pietiek par mani. Pastāstīšu mazliet par savu īpašnieku – dzejnieku Raini jeb Jāni Krišjāni Pliekšānu (1865–1929). Tāpēc, ka zinām Raini kā izcilu dižgaru un savas jomas ģēniju, iespējams, šķiet, ka viņš to vien darīja, kā rakstīja, taču arī viņš bija tāds pats cilvēks kā tu. Arī viņš smējās un raudāja, un arī viņam bija slinkums. Kad Rainim negribējās rakstīt, viņš vingroja un vasarās gāja uz jūru peldēties. Viena no šādām reizēm iemūžināta zemāk redzamajā fotogrāfijā. Tur gan Rainim mugurā neesmu es, bet kāds cits no viņa peldkostīmiem.  

Ja vēlies uzzināt vairāk par to, ko Rainis darīja, kad viņam bija slinkums, dodies uz muzeja ekspozīciju “Prokrastinācija un radīšana”, Mārstaļu ielā 6, Vecrīgā!

Lai gan mani ir nācies vairākas reizes lāpīt un esmu pazaudējis dažas savas aizdares pogas, esmu saglabājies tīri labi un šobrīd glabājos Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvē kopā ar dažādiem citiem tērpiem un priekšmetiem. Tur es satiku zilu tējkannu, kura arī piederējusi Rainim. Kopā mēs dalāmies atmiņās, smejamies un jokojam. Zilās tējkannas stāstu un viņas atmiņas par Raini vari izlasīt šeit. Krājumā dzīve laba!

*Torss – cilvēka rumpis (ķermeņa pamatdaļa).

Rainis, tērpies peldkostīmā, stāv, iebridis jūrā.

Majori, 1929. gads. Foto: Olīvs Mētra.