Grāmatu plaukts
Viņi visi kādreiz bija mazi zēni un meitenes, lasīja paši un klausījās, kā lasa vecāki. Tagad viņi ir pieauguši, bet mīļākās bērnības grāmatas atmiņā paliek visu mūžu. Daži no viņiem tagad raksta arī paši. Vai nav interesanti uzzināt, kā viņi pieauga un sāka rakstīt? Piemēram, par blēņām. Vai kāds no viņiem būs tik drosmīgs, lai izstāstītu arī kādu savu bērnībā pastrādātu nerātnību?
Literatūra
Pasaka par Diegabiksi
Nevar nejust siltumu rakstnieces balsī, kad viņa atceras Žaņa Grīvas grāmatu “Pasaka par Diegabiksi”. Nora mazo bruņurupucīti iemīļojusi tā labestīguma dēļ. Šī grāmata ir viena no divām rakstnieces bērnības sajūtām, – otra ir vecmāmiņas rītos ceptie biezpiena plācenīši. Nora Ikstena ir latviešu rakstniece un kultūras darbiniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece.
18.11.2021
Literatūra
Pasaka par zvirbuli
Bērnībā Marina Rebeka lasījusi krievu valodā un par savu visīpašāko bērnības grāmatu atzīst “Pats bagātākais zvirbulis pasaulē un citi stāsti”*. Tā ir pasaku grāmata, un vismīļākā pasaka tajā ir par zvirbuli, kurš gribējis būt bagāts, taču tā zaudējis draugu un palicis viens. Vienatne zvirbulim nemaz tik ļoti nav patikusi, tāpēc…
07.11.2021
Literatūra
Latviešu tautas pasakas un teikas
Komponists ir pēckara laika bērns, mājās nebijis daudz grāmatu, jo kara laikā māte ar tēvu dzīvojuši Priekulē, kur bombardēšanas laikā visa iedzīve sadegusi. Grāmatas sākuši vākt no jauna, pārceļoties uz dzīvi Aizputē, un tur par mīļāko Pētera grāmatu kļuva “Latviešu tautas pasakas un teikas”. Vēl atmiņā palikusi grāmata “Kā brālītis…
05.11.2021