Vasaras nospiedums
RTMM 129102\1 un 129102\2
Vai zini, kas ir herbārijs? Herbārijs ir savāktu augu izžāvēta un saplacināta kolekcija, ko visbiežāk stiprina pie papīra lapas, piemēram, var būt pieneņu herbārijs vai kļavu lapu herbārijs utt. Izveidotos herbārijus lielākoties glabā un izmanto biologi, kuri ar to palīdzību var noteikt augu izplatību, jaunas sugas un saglabāt izzūdošo augu piemērus. Herbāriju varētu saukt arī par sava veida auga dokumentu. Katrs no tiem ir unikāls. Lai herbāriju varētu izmantot pētniecībā, svarīgi tam pievienot klāt etiķeti jeb zīmīti ar to, kas tas ir par augu jeb tā nosaukumu, kad augs ir savākts, kurā vietā un kurš ir to darījis. Taču, ja negribam pētīt zinātniski, varam herbāriju izveidot kā dekora elementu.
Rakstniecības un mūzikas muzejā glabājas vairāku radošo personību veidoti herbāriji, piemēram, dzejnieces Elzas Stērstes, dzejnieka Jāņa Sudrabkalna un režisora Eduarda Smiļģa. Šoreiz piedāvājama apskatīt rakstnieka Raiņa veidotos herbārijus, kas tapuši laikā no 1906. līdz 1920. gadam.
Vai izveidosim, tāpat kā Rainis, herbāriju kopā, saglabājot daļiņu no vasaras?
NEPIECIEŠAMS:
- dažādi dzīvi augi, to daļas;
- vienkrāsaina papīra lapa;
- grāmata vai bieza klade;
- apsmagojums – grāmatas, kaste u. tml.
IZGATAVOŠANA:
Izgatavošanas aprakstu skaties tālāk.
