Vai zini, kas ir okarīna?

Es esmu okarīna – neliels keramikas vai metāla pūšaminstruments. Esmu veidota no māla, kas nokrāsots melnā krāsā, un man virsū ieskrāpēts datums “1896. g. 26. maijs”. Šobrīd manas mājas ir Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs.

Slavena esmu kļuvusi pateicoties 1998. gadā radītai datorspēlei “Zeldas leģenda”, kurā mani dēvē gan par okarīnu, gan par flautu, jo pēc skaņas es atgādinu flautu.

Patiesībā esmu cēlusies daudz, daudz senāk nekā spēle “Zeldas leģenda: laika okarina”. Manas saknes meklējamas vairāk nekā pirms 12 tūkstošiem gadu! Es biju ļoti nozīmīga senās Ķīnas tradīciju sastāvdaļa, mani spēlēja arī Japānā un Korejā. Iespējams, tāpēc spēles veidotāji izvēlējās spēlē iesaistīt tieši mani, nevis, piemēram, blokflautu vai trompeti.

Eiropā mani iepazina kā spēļu instrumentu. Savā ziņā esmu ļoti līdzīga svilpauniekam, tikai okarīnai parasti ir vairāk caurumiņu, ar ko regulēt skaņas augstumu. Mans nosaukums tulkojumā nozīmē “mazā zoss”, bet citur mani pazīst kā “kartupeļu flautu”, iespējams, manas formas dēļ. Materiāli, no kuriem mani taisīt, var būt ļoti dažādi (parasti gan tas ir māls).

Ir dažādi okarīnu veidi, taču vispopulārākais – arī mans – ir šķērsvirziena jeb saldā kartupeļa okarīna, ko spēlētājs tur rokās horizontāli.

19. gadsimtā kāds Itāļu instrumentu veidotājs okarīnu pārveidoja no spēļu instrumenta, kas spēlēja tikai dažas notis, par daudz sarežģītāku instrumentu, ar kuru nu jau varēja izpildīt veselus skaņdarbus. Ungāru-austriešu komponists Ģerģs Ligeti pat vienā no saviem skaņdarbiem paredzēja izmantot četras okarīnas reizē!

Noskaties okarīnu izgatavotāja Spensera video, kurā viņš spēlē melodiju no datorspēles “Zeldas leģenda” uz savas pašizgatavotās okarīnas! Vai vari video atrast arī vēl vienu mūzikas instrumentu – liru?

Ja tevi interesē, kā no māla var izgatavot okarīnu, noskaties arī šo video. Tajā var redzēt mūzikas instrumentu meistara Aleksandra Maijera darbu un pavērot, kā top Latvijā veidoti instrumenti.