Sērkociņu mājiņa

Es esmu sērkociņu kārbiņas futrālis. Mani izgatavoja ar vaļējiem galiem, lai manī varētu ielikt sērkociņu kastīti un tā būtu drošībā un atpazīstama. Es esmu no sudraba un ar sevi lepojos, jo mūsdienās tādus kā mani vairs neizmanto un var sastapt ļoti reti, un pat tagadējās sērkociņu kastītes ar mani nesaderētu kopā, jo esmu par mazu. To vari labi redzēt vienā no pievienotajām fotogrāfijām. Apskatot fotogrāfijas, noteikti arī pamanīsi, ka mani rotā pakava un zirga galvas attēls, kā arī ir iegravēts vārds “Austriņa”. Otrā pusē redzams datējums “25.XII.29” jeb 1929. gada 25. decembris, no tā vari noprast, ka nekāds jaunais es vairs neesmu.

Es piederēju dzejniecei Austrai Skujiņai (1909–1932). Viņa piedzima 10. februārī pirms 115 gadiem. Es domāju, ka pie dzejnieces nokļuvu kā ļoti pārdomāta Ziemassvētku dāvana, bet varbūt mana vecā atmiņa mani pieviļ.

Austra Skujiņa rakstījusi dzeju pieaugušajiem. Šeit vari noklausīties vienu zināmākajām dziesmām ar viņas rakstītajiem vārdiem.

Tagad manas mājas ir Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvē, kur man nepavisam nav garlaicīgi, jo te satieku arī citas Austras Skujiņas piemiņas lietas, kā arī iepazīstos ar blakus esošo rakstnieku piemiņas lietu stāstiem.

Vai tu iepriekš biji redzējis kaut ko līdzīgu man?

Foto: Dace Grāmatiņa