Neparastais karogs

Heijā! Vai vari uzminēt, kas es esmu?

Jā, es esmu karogs. Es gan esmu nedaudz šķībs, bet doma ir skaidra, ka malas ir zaļā krāsā un pa vidu balta svītra.

Veidojot lielākus darbus, parasti izmēģina šo izstrādājumu mazākos izmēros, kā tas izskatīsies. Tad nu es esmu paraudziņš Vides aizsardzības kluba karogam. Vides aizsardzības klubs tika dibināts 1987. gadā, un es esmu tapis nedaudz pirms tam. Es tiku izraudzīts kā simbols, kur zaļā krāsa izvēlēta ar nozīmi – rūpes par vidi. Neviens neiebilda. BET cilvēki, kas iesaistījās šajā klubā rūpējās ne tikai par vidi, bet arī vēlējās, lai Latvija atgūst neatkarību, jo tajā laikā Latvija nebija brīva. Un te nu ir mans ĪPAŠAIS stāsts. Šajā vēsturiskajā laikā nedrīkstēja izmantot kādreizējo neatkarīgās Latvijas simbolu – sarkanbaltsarkano karogu, bet mani – Vides aizsardzības kluba karogu – drīkstēja izmantot. Vides aizsardzības klubs organizēja akcijas, mītiņus un demonstrācijas, aktualizējot cīņu pret vides piesārņošanu. Visos šajos pasākumos tika izmantots zaļibaltais karogs. 

Tajā laikā vairāk tika filmēts un fotografēts uz melnbaltajām filmiņām. Vai esi kādreiz pamanījis, kā izskatās sarkanbaltsarkanais karogs melnbaltā foto? Un kā izskatās zaļibalts karogs? TA – DĀ! Jā! Abas krāsas melnbaltajā tonalitātē izskatās vienādi! Šis klubs un netieši arī karogi veicināja sabiedrības aktivitāti neatkarības atjaunošanā.

Re, interesantas lietas un krāsu spēles izdomā arī pieaugušie!

Šobrīd priecājos, ka tieku glabāts Muzeju krātuvē un Latvija ir brīva un neatkarīga!