IMANTAM ZIEDONIM – 90

Noklausīta saruna muzejā
1.dzintars: Labdien!
2.dzintars: Labdien!
3.dzintars: Labdien! Mēs esam dzintarainie dzintari.
2.dzintars: Katrs citādāks.
1.dzintars: Mēs esam piederējuši Imantam Ziedonim.
3.dzintars: Jā, un priecējuši viņu. Kas tie bija par 
laikiem!
2.dzintars: Nu, nu, nežēlojies, tagad arī ir labi. 
Atrodamies muzeja krātuvē…
1.dzintars: Jā, esam labi apsargāti. 
3.dzintars: Bet tajos laikos, kad bijām pie jūras, 
tie tik bija laiki.
1.dzintars: Paga, paga, bet vai tu atceries, ka mēs 
esam tie, par kuriem Imants Ziedonis ir uzrakstījis 
“Dzintaraino pasaku”?
3.dzintars: Patiesi?
2.dzintars: Ei, kur tu dzīvo?
3.dzintars: Muzejā. Bet par pasaku, laikam, 
esmu piemirsis…
1.dzintars: Nu, tad paklausies mazu fragmentu…
2.dzintars: [..] Vēlu vakarā, kad visi aiziet gulēt 
noguruši, sāk runāt dzintars, un es varu iet tumsai 
un sienām cauri. Jo no visiem spēkiem vislielākais 
spēks ir Mīlestībai. Reizēm mans dzintars manī skatās 
kā lūdzot. Viņš lūdz mani kaut ko izdarīt, un es to 
visu varu izdarīt, piemēram, zvaigzni izglābt, kas 
iekritusi jūrā, saķert degošu lielgabala lodi un turēt 
ciet, līdz tā noslāpst. Es varu apturēt sitienam gaisā 
paceltu roku. Es varu apturēt visus lamuvārdus, un tie 
sakalst uz lūpām un nobirst kā saulespuķu čaumalas. 
To visu es varu izdarīt. Reizēm mans dzintars uz galda 
sāk ātri elpot, kā uztraukumā, kā garā skrējienā. Tad 
es zinu, ka kaut kur jāsteidzas. Kaut kur lauž kokam 
zarus, kaut kur gāž putniņam ligzdiņas, kaut kur labai 
sirdij pāri dara. Es ņemu dzintaru kabatā, un mēs 
skrējām. Kad man kabatā elpo dzintars, es varu skriet 
simtiem kilometru tālu nepiekusis. [..]

Fotogrāfijās redzamie dzintari ir jūrmalā vākta neapstrādātu dzintaru kolekcija (laika periodā no 1970. līdz 2010. gadam), kas piederējusi dzejniekam un rakstniekam Imantam Ziedonim (1933–2013). Desmit no dzintariem tika glabāti apaļas formas virpotā koka šķīvītī.

Savus pirmos dzīves gadus Ziedonis ļoti tieši bija saistīts ar jūru – piedzima Ragaciemā, zvejnieka ģimenē, mācījās Lapmežciema pamatskolā, pēc tam dzīvoja un mācījās Engurē, vēlāk devies pastaigās un ceļojumos gar jūru.

Imants Ziedonis dzimis 1933. gada 3. maijā, un šogad svinam viņa 90. dzimšanas dienu. Lai gan Ziedonis vairs nav starp mums, viņa atstātais mantojums un darbi joprojām ir aktuāli. Imants Ziedonis savā dzīvē darījis daudz – viņš bija dzejnieks, rakstnieks, publicists, kino scenāriju autors, aktīvs kultūras un sabiedriskais darbinieks.

Bērnu literatūrā Ziedonis labi pazīstams ar literārajām pasakām, kuras ir pilnas ar viņa fantāziju un brīnumaino skatu uz dzīvi. Viņš uzrakstījis grāmatas “Krāsainās pasakas” (1973), “Lāču pasaka” (1976), “Blēņas un pasakas” (1980), “Sākamgrāmata” (1985), “Pasaka par bizi” (1997) un “Pasakas” (2007). Vienu tu nupat jau izlasīji, taču Ziedoņa pasakas bieži vien rosina uz apkārtējo pasauli paskatīties neierastā veidā, to atdzīvināt, izkrāsot, tāpēc arī mēs aicinām ne vien lasīt, bet arī ļaut krāsām un emocijām vaļu un papildināt aktiera Viļa Daudziņa radītos zīmējumus ar Imantu Ziedoni, kurus atradīsi šeit, kā arī šeit un šeit.

Foto: Dace Grāmatiņa