Gramofona notis

Vai zināji, ka 1903. gada decembrī notika pirmā skaņu plašu ierakstīšanas sesija Rīgā, ko veica vācu izcelsmes skaņu inženieris Francs Hampe (1) (Franz Hampe, 1879–1947), ierakstot latviešu dziedošos aktierus Jēkabu Duburu, Aleksi Mierlauku, Teodoru Valdšmitu, Malvīni Vīgneri Grīnbergu?

Es esmu viena no šajā laikā ierakstītajām pirmajām latviešu skaņu platēm. 

Ierakstīto dziesmu “Seku dseesm” (“Zeķu dziesma”) izpilda Aleksis Mierlauks (2). To vari noklausīties tālāk pievienotajā video.

Rīga, Gramophone Concert Record, 1903. RTMM p45160

Es izstāstīšu nedaudz par plašu ierakstu vēsturi –1898. gadā Emīls Berliners Londonā, Anglijā, iekārtoja savu skaņu ierakstu studiju un Hanoverā, Vācijā, pirmo skaņu plašu rūpnīcu Eiropā. 1902. gadā darbu uzsāk Gramaphone kompānijas rūpnīca Rīgā, kas galvenokārt darbojās, lai apmierinātu strauji augošo Krievijas Impērijas tirgu, kas sastādīja teju pusi no kompānijas ienākumiem. Pirmie gramofona ieraksti ne tik vien Krievijas Impērijā, bet visā Eiropā norisinājās Sanktpēterburgā 1899. gadā, tobrīd kompānijā darbojās vien neliels skaits skaņu inženieru, tāpēc ierakstīšana notika izbraukuma sesiju veidā, lai apgūtu pēc iespējas plašāku potenciālo klausītāju lauku.

Interesanti, ka sākumā plates latviski nesauca par platēm, bet gan par gramofona notīm. Tikai laika gaitā tās ieguva nosaukumu – plates.

(1)

Skaņu inženieris Francs Hampe. 1904. gads, Milāna.

(2)

Aleksis Mierlauks, ap 1899.gadu. Foto: nezināms. RTMM 42254

Aicinu izpildīt darba lapu, noklausīties vissenākās plates ieraksta dziesmu par zeķēm un apmeklēt Rakstniecības un mūzikas muzeja jauno izstādi par skaņu ierakstiem “SAN”!