Flīģelis un himna

Sveiki!

Esmu kabineta flīģelis. Mani izgatavoja 19. gadsimta 50. gados Pēterburgā (tagadējā Sanktpēterburgā), pirmajā Krievijas Impērijas klavieru fabrikā: uz instrumenta redzams firmas uzraksts C. Diederich / St. Petersbourg.  

Man ir brūns, lakots korpuss, trīs kājas un divi pedāļi, kas rotāti liras formā. Manā klaviatūrā ir 85 taustiņi. Baltie taustiņi savulaik bija pārklāti ar ziloņkaulu.  

Tā kā man ir vairāk nekā 150 gadu, es nedaudz atšķiros no mūsdienu flīģeļiem: manas stīgas stiprinātas koka, nevis metāla rāmī, tās novietotas paralēli cita citai, nevis krusteniski, stīgas izgatavotas no dzelzs, nevis tērauda, kas man piešķir “matētu” skanējumu, un mans skaņojuma augstums ir gandrīz toni zemāks par mūsdienu kamertoni. 

Zini, kas mani vēl padara īpašu? Esmu piederējis komponistam Baumaņu Kārlim (1835–1905) – cilvēkam, kurš sacerēja Latvijas Republikas valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!”. Kad viņš šo dziesmu komponēja, Latvija vēl nebija neatkarīga valsts, bet viņa dziesmā jau dzīvoja sapnis par brīvu Latviju. 

Manī joprojām glabājas kāda īpaša liecība. Ja uzmanīgi izpētīsi fotogrāfijas, varēsi ieraudzīt iegravētu Baumaņu Kārļa parakstu un iegādes datumu – „18 3/7 68”. Tas ir 1868. gada 3. jūlijs! 

Sākumā Baumaņu Kārlis sacerēja dziesmu „Dievs, svētī Latviju!” vīru korim, tad dziesma kļuva par Latvijas Republikas himnu (1920), bet bija arī laiks, kad šo dziesmu aizliedza – to nedrīkstēja dziedāt. Pēc neatkarības atgūšanas dziesma atkal ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem. 

Arī man, tāpat kā dziesmai, ir savi piedzīvojumi: no Pēterburgas kopā ar Baumaņu Kārli pārcēlos uz Latviju, Limbažiem. Tur biju līdzās komponistam, pēc viņa nāves mani iegādājās Lēdurgas skolas skolotājs un aizved uz savām dzimtas mājām Turaidā, kur atrados apmēram 70 gadus.    1972. gadā es nonācu Rīgā, tagadējā Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā. Šobrīd esmu muzeja krātuvē, bet ar savu klātbūtni esmu greznojis arī vairākas izstādes.

2007. gadā, pēc manas restaurācijas, pie maniem taustiņiem sēdās izcilā latviešu pianiste un mūzikas pedagoģe Vilma Cīrule (1923–2018) un nospēlēja Latvijas valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!”. Viņas izpildījumā mana balss atkal atdzīvojās, un melodija, kas saistīta ar Baumaņu Kārli, varēja izskanēt vēlreiz.

Tagad aicinu arī tevi ieklausīties (mazliet zemāk pieejams video)! Aizver acis un iztēlojies, kā skan vēsture, kad to izstāsta mūzikā.