Es esmu lukturis – simbols
RTMM 792421\1-2
Es nekad neesmu bijis lukturis, ko ņem līdzi uz pagrabu, ejot pēc ievārījuma burciņām vai marinētiem gurķīšiem. Es nekad neesmu kalpojis par gaismu kādam sikspārņu pētniekam tumšā alā. Es esmu lukturis - simbols. Gaisma, pamošanās, siltums un spēks. Mani izgatavoja dzejnieka Jāņa Baltausa tēvs, arī Jānis, kurš bija sirsnīgs Aleksandra Čaka dzejas mīļotājs. Mans uzdevums bija radīt Čaka dzejas noskaņu, un to es arī vienmēr esmu darījis.
Dzejnieks Jānis Baltauss aktīvi iesaistījās Rīgas ielu vēsturisko nosaukumu atjaunošanā, jo mainoties politiskajām varām Latvijā, mainījās arī ielu nosaukumi. Aleksandra Čaka iela agrāk bija Suvorova iela. Ar nolūku tai piešķirt Čaka vārdu, Baltauss ar domubiedriem organizēja piecus labdarības koncertus kultūras namā “Mazā Ģilde”, Rīgas Operetes teātrī, kino “Rīga” un arī Raiņa Literatūras un Mākslas Vēstures muzejā (tā agrāk sauca Rakstniecības un mūzikas muzeju), kur vāca ziedojumus šim mērķim. Tiem sekoja sajūsmas pilns ielu gājiens līdz Čaka piemineklim Ziedoņdārzā. Akcija izdevās, un vēl šodien ielu dēvē Aleksandra Čaka vārdā.
Vai tagad saproti, kāpēc “Augsim muzejā!” mājā es pārvēršos par burvju lampu? Viss ir iespējams, viss ir brīnums, un katra diena ir ceļš, virzība.
Ja gribi vairāk uzzināt par dzejnieka Baltausa ielvārdu akcijām, lasi un skaties šeit.
