Dzīvās bildes

Vai zini, ka dzejolis, stāsts vai pasaka var atdzīvoties bildēs? To sauc par animāciju. Pasaulē ir daudz animācijas veidu – zīmētā, leļļu, aplikācijas un digitālā. Šobrīd visbiežāk tiek radīta digitālā animācija, bet tā ir attīstījusies gan no citiem animācijas veidiem, gan tehnoloģiju ietekmē.

Animācija un tās saknes Latvijā meklējamas 20. gadsimtā – pamatus šim žanram Latvijas kino izveidojusi animācijas filmu režisore Roze Stiebra (1942–2024).

Rozes Stiebras veidotajām animācijas filmām visbiežāk par pamatu ir kāds literārais darbs, kas, pateicoties animācijai, atdzīvojas. Literārie darbi ir pārtapuši Rozes Stiebras veidotajās animācijās “Ringlas ceļojums” (1973; pamatā Erika Ādamsona pasaka “Čigānmeitēns Ringla”), “Zaļā pasaka” (1977) un “Suns Funs un vējš” (1978; pēc Imanta Ziedoņa pasaku motīviem), “Zaķīšu pirtiņa” (1979; pamatā Viļa Plūdoņa dzeja), “Kaķīša dzirnavas” (1993; pamatā Kārļa Skalbes pasaka), “Dzeguze un viņas 12 vīri” (2009; pēc Pētera Brūvera dzejoļa) u.c.

Lai uzzinātu, kā top animācija, ciemos uz muzeju uzaicinājām kinorežisoru un animatoru Dzintaru Krūmiņu. Viņš pastāstīja, kā tiek veidotas zīmētās animācijas filmas, kā bija strādāt Rozes Stiebras komandā un cik ilgi aizņem vienas animācijas filmas veidošana. Skaties video!

* Video redzamas skices no animācijas filmas “Kaķīša dzirnavas”, kas glabājas muzeja krājumā (RTMM 718525 u. c.).