Diriģenta zizlis

Diriģenta zizlis

RTMM 205529

hash
Piemiņas lietas
Pagrabs fons

Es esmu zizlis, neesmu nekāda burvju nūjiņa, bet burt māku, ja vien nonāku kāda prasmīga diriģenta rokās, tad mūzikas instrumentu mežs – orķestris – viļņojas un san kā bites.
Esmu izgatavots 1895. gadā tepat Latvijā, mans meistars – Eriks Bakstats. Tiku gatavots kā dāvana izcilajam mūzikas zinātņu profesoram un diriģentam Jēkabam Vītoliņam (1898–1977).

Zižļi var būt dažādi – koka, plastmasas, ziloņkaula, metāla, bet es esmu izgatavots no dārgmetāla – sudraba.

Diriģenti mani dēvē dažādos vārdos, kā vienā radio raidījumā bija dzirdams, Marisam Jansonam tas ir “kociņš”, Imantam Resnim – “zizlītis”, kādam citam – rokas pagarinājums, rundziņa vai puļķītis. (1)

Bet ko nu par citiem zižļiem… Esmu cilindrveida, ar tukšu vidu un uz galu viegli sašaurināts. Mana roktura virsma ir savērpta, un uz korpusa ir četri gredzeni ar smalku ornamentu un gravējumu: “Savam diriģentam / Jēkabam Vītoliņam / 13/XII 1924.g. / Rīgas skolotaju instituts.” Divi gredzeni vidusdaļā ietver gravējumu: “IV Visparigee / Latveesu Dzeesmu / un Muzikas svetki / 1895.g. / Jelgavā.” Kā arī pats zižļa meistars atstājis savus iniciāļus EB. Vienā galā man ir skaisti veidota lira*. Paskaties fotogrāfijās!

Kādreiz, ja esi kādā koncertā, papēti, vai diriģentam rokās ir zizlis un ko viņš ar to dara. Visbiežāk zizli izmanto tieši orķestru diriģenti.

Bet gribēju pastāstīt vairāk arī par Jēkabu Vītoliņu. Viņš absolvējis Latvijas konservatoriju, studējis mūzikas vēsturi Vīnē un Parīzē. Bijis gan Nacionālās operas dramaturgs, gan Rīgas skolotāju institūta skolotājs un kora diriģents, padarīdams šo kori par vienu no tā laika ievērojamākajiem koriem. Viņš vadījis novadu dziesmu svētkus, kā arī sarakstījis daudzas grāmatas par mūziku, mūziķiem un mūzikas vēsturi.

RTMM 642630; Jēkabs Vītoliņš, 1970. gadu sākums. Foto: Gunārs Janaitis.

Tagad es kopā ar vēl dažiem zižļiem glabājos Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuves skaistajā, lielajā ēkā pie Dzegužkalna. Nāc ciemos!

 

*lira – sengrieķu stīgu mūzikas instruments, kurš mūsdienās bieži tiek uzskatīts kā viens no mūzikas simboliskajiem apzīmējumiem.