Braila raksts

Braila raksts

RTMM 818570, RTMM 166305

hash
Valoda
Viesistaba fons

Oktobra vidū Latvijā tiek atzīmēta gan Valsts valodas diena, gan Starptautiskā Baltā spieķa diena.

Vai zini, ko apzīmē baltais spieķis un kas to izmanto? Baltais spieķis ir kā neatkarības simbols neredzīgajiem cilvēkiem, jo tas palīdz pārvietoties, apmeklēt dažādas vietas un šķērsot ielas. Piemēram, autovadītājiem, pamanot cilvēku ar balto spieķi rokās, ir jāaptur mašīna un jāļauj viņam droši pāriet pāri ielai.

Neatkarību vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem dod arī iespēja lasīt un rakstīt. Šādam nolūkam franču pedagogs Luijs Brails (1809–1852) izgudroja neredzīgo rakstu jeb Braila rakstu, kas vēlāk tikai nosaukts par godu izgudrotājam. Tā ir rakstu sistēma, kas ir ar tausti uztverama un veidota reljafaina no caurumotām iespiedzīmēm. Sistēmas izveidi L. Brails pabeidza 1824. gadā, radot to no sešiem punktiem, kurus izvietoja trīs rindās pa diviem katrā. Braila raksts ir atzīts par starptautisko neredzīgo rakstu un mūsdienās tiek izmantots daudzās pasaules valstīs.

Latviešu valodas burtus, kā arī pieturzīmes, ciparus un matemātiskās zīmes Braila rakstā vari aplūkot pievienotajās fotogrāfijās, kur redzams arī rakstnieka un dramaturga Gunāra Priedes rokraksts, kas glabājas krājumā un atspoguļo rakstītos latviešu valodas burtus un zīmes.

Tāpat Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvē ir grāmatas Braila rakstā. Viena no tām ir dzejnieces Mirdzas Ķempes dzejas izlase “Mīlestība”. Tā kā Braila raksts aizņem vairāk vietas nekā drukātie burti un tam nepieciešamas biezākas lapas, grāmatas apjoms un izmērs krietni palielinās. Atšķirību starp abām grāmatām vari labi salīdzināt fotogrāfijās, kur redzama šī dzejas izlase gan drukātā, gan Braila raksta iespiedumā. Šī konkrētā grāmata Braila rakstā ir dāvinājums dzejniecei no Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo bērnu internātskolas skolēniem 1964. gadā.

Lai labāk iepazītu Braila rakstu, arī mēs piedāvājam divus dzejoļus, kas attēlo Braila rakstu. Pamēģini tos pārveidot! Lauras Vinogradovas dzejoli atradīsi šeit un Ērikas Bērziņas dzejoli – šeit.

Lai noskaidrotu, vai izdevies veiksmīgi dzejoļus atšķetināt, uzraksti mums vēstuli uz augsimmuzeja@rmm.lv vai sazinies Instagram platformā (@augsim_muzeja)!

Kurās vietās un uz kādiem priekšmetiem tu esi redzējis Braila rakstu?

 

Foto: Dace Grāmatiņa