Cik taustiņu ir šim flīģelim?

Man jau labāk patīk sevi saukt par putnu, bet viņi saka – flīģelis. Man, tāpat kā visiem flīģeļiem, ir īpatnēja forma, kas no augšas atgādina putna spārnu. Putns ar vienu spārnu, turklāt uz kreiso pusi. Ierasti flīģeļiem “spārna” slīpums ir uz labo pusi, bet man – uz kreiso. Un flīģelis jau tas pats putns vien ir, vārds “flīģelis” cēlies no vācu valodas vārda “flügel”, kas tulkojumā nozīmē “spārns”.

Bet kas tad ir flīģelis? Ir divi klavieru veidi: flīģelis un pianīns. Flīģelis ir lielāks, tas nozīmē, ka arī tā stīgas ir garākas, līdz ar to instrumenta skanējums ir ļoti plašs un dažkārt pat pielīdzināms veselam orķestrim.

Es esmu radies Pēterburgā krietni sen – 1860-tajos gados. Man ir 85 taustiņi un 2 pedāļi. Pirms nonācu muzejā, es piederēju komponistam Valdemāram Ozoliņam, kurš uzrakstījis ap 500 dziesmu, valsi orķestrim, klavieru skices. Komponists ir dzimis Vestienā, studējis Pēterburgā un Maskavā, bet kopš 1921. gada Latvijas konservatorijā pie Jāzepa Vītola un Jāņa Mediņa. Viņa dziesmas atskaņotas jau Dziesmu svētkos Rīgā. Otrā pasaules kara laikā Voldemārs Ozoliņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Arī tur Ozoliņš aktīvi turpinājis darboties gan kā diriģents, gan komponists.

Es esmu flīģelis, bet tagad, dzīvojot te, Muzeju krātuvē, es saucu sevi par putnu. Aizveru acis un lidoju ar savu vienīgo, bet stipro spārnu.