Fricis Bārda skicē

Esmu dzejnieka Friča Bārdas (1880–1919) zīmējumu jeb skiču burtnīca. Šīs skices (zīmējumus) dzejnieks ir zīmējis ap 1898. gadu, kad mācījās Valkas skolotāju seminārā, kas tajā laikā atradās Rīgā. Uz burtnīcas vāka pašā augšējā stūrī krievu valodā rakstīts – 2. klase, otrā nodaļa. Kādreiz augstajās skolās mācību gadus iedalīja klasēs un sāka mācīties ar lielāko klasi, piemēram, 4. klasi, tad nākamajā gadā notika pārcelšana uz 3. klasi, tad 2. klasi un tā, līdz pabeidza skolu.

Vai zināji, ka Fricis bērnībā ir gājis ganos un skolā sāka mācīties tikai no 10 gadu vecuma? Visu savu bērnību viņš pavadījis pie dabas, apbrīnojis sauli, kokus, vēju, mākoņus. Savu pirmo dzejoli “Raibais pavediens” Bārda publicējis pāris gadus pēc attēlos redzamo skiču tapšanas – 1902. gadā. Starp citu, ja lasa Bārdas dzeju, tad daba ir visbiežākā tēma, ko apraksta dzejnieks. Arī viņa divos izdotajos dzejoļu krājuma nosaukumos “Zemes dēls” (1911) un “Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam” (1923) atklājas dabas klātbūtne.

Kā tev šķiet, vai Friča Bārdas dzejolī “Bukurags” parādās dabas tēma?

Bukurags

Oi – oi – oi – briesmīgs gan ir viņš un ļauns
Tas vecais, tas lielais, tas ragainais auns!
Nu jau pat Jankam viņš negriež vairs ceļu
Un badīties iet pat ar pērnājo teļu –
Tas bažibozuks ar milzīgo asti.
Tik šodien gan jaunkungam izgāja prasti.
Pie elkšņiem paēnā avotiņš mazs.
Apkārt tam pienenes zeltojas.
let savā ragainā frizūrā
Viņš raudzīt tās. Pretim tam avotā
Nāk pretim otrs bažibozuks – tāds pats.
O, domā viņš – nu tik būs lieta! Un – bac!
Viņš saslējies zveļ tam. Zveļ cik tik ir jaudas –
Bunkš! avotā … Izlec un sprauslā un šķaudās.

Vai tev patīk vērot dabu? Vai esi mēģinājis redzēto uzzīmēt? Tu vari ieviest savu skiču burtnīcu, kurā var uzskicēt redzēto un varbūt pat uzrakstīt savas sajūtas un domas, kā to darīja Fricis Bārda. Savukārt apskatoties šo saiti,  ieraudzīsi kā māksliniece Džemma Skulme ilustrējusi Friča Bārdas dzejoļu grāmatu bērniem “Bukurags”.