Ielāpiņš pie ielāpiņa

Mēs esam divas skaistas vilnas zeķes, un, kā jau tas ar zeķēm mēdz būt, mēs esam zeķu pāris. Dzīvojam saticīgi un cieši blakus, rūpējoties ne vien par cilvēka kāju siltumu, bet arī viena par otru.

Labi jau labi, jāatzīst, ka par mums galvenokārt rūpējas apkārt esošie cilvēki, nevis mēs viena par otru. Pirms vairākiem desmitiem gadu par mums gādāja Marta Rudzīte (1924–1996) – latviešu valodniece*, valodas vēsturniece un pedagoģe. Mēs sildījām viņas kājas ar lielu atbildību, jo mūs uzadīja Martas mamma. Pret mums Marta izturējusies ļoti labi – pievienotajās fotogrāfijās vari redzēt, ka esam vairākas reizes lāpītas jeb labotas, lai varētu turpināt mūs valkāt. Varbūt kāds teiktu: nav vērts, met ārā, nopirksi jaunas vietā, tomēr mēs apzināmies, ka otra tāda zeķu pāra kā mēs vairs pasaulē nav un nebūs. Bieži ir viegli aizstāt saplīsušo, sabojāto, nopērkot jaunu, bet tādas kā mēs, mammas rokām adītas un mīlestības piepildītas, veikalā nenopirkt.

Šobrīd, dzīvojot Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, mēs pateicamies par valodnieces izrādīto uzmanību un rūpēm, jo arī pēc vairāku gadu valkāšanas un garā mūža joprojām varam izstāstīt savu stāstu un godināt mūsu seno saimnieci Martu Rudzīti.

*valodniece – zinātnes (valodniecības), kas pētī valodu, tās īpašības un uzbūvi, speciāliste.