Koka lidmašīna

Esmu koka lidmašīna – rotaļlieta. Vispriecīgāk jūtos tad, kad ar mani kāds bērns rotaļājas, skan smiekli, rūkoņa un es varu lidot. 

Šobrīd es esmu piezemējusies Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvē kopā ar daudzām citām piemiņas lietām un neskumstu, jo satieku citus draugus. Šoreiz Tevi.

Es nedaudz izstāstīšu, kas bija mans rotaļu biedrs. Tātad es piederēju komponistam Jēkabam Jančevskim (dzimis 1992. gada 18. aprīlī), pie viņa es nonācu bērnībā kā dāvana, jo viņa bērnības sapnis bija kļūt par lidotāju. 

Un kāds ir tavs sapnis, par ko tu gribētu kļūt?

Esmu izgatavota tieši Jēkabam no 1997. līdz 1998. gadam.

Korpuss man ir gaiši brūns, no koka. Esmu divplāksnis (lidaparāts, kuram ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra), ar ritenīšiem, manā korpusā ir iebūvēts mehānisms, lai varētu kustināt spārnus, bet propelleram viens spārns trūkst.

“Es biju visu laiku runājis par to, ka es gribētu būt lidotājs, kad pieaugšu. /../ Un tad kaimiņiene (mēs dzīvojām tolaik Strēlnieku ielā, vienistabas dzīvoklītī), dzirdēdama manas vēlmes un plānus, domāja mani kaut kā iepriecināt. Un tad viņa man uzdāvināja, nemācēšu pateikt, vai uz dzimšanas dienu, vai citiem svētkiem, šo koka lidmašīnīti. Man tolaik varēja būt kādi pieci vai seši gadi,” atminas Jēkabs.

Ja gribi par mani uzzināt vairāk, noklausies Rakstniecības un mūzikas muzeja veidoto sarunu ar komponistu, kuru atradīsi šeit. 

Foto: Dace Grāmatiņa