Kad pasaka satiek aktrisi
RTMM 262553 un RTMM 673670
26. februārī atzīmē Pasaku dienu, tāpēc šoreiz iepazīstināsim ar vienu no mūsu Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvē glabātajām pasakām, kuru varēsi gan izlasīt, gan noklausīties.
Es esmu latviešu tautas pasaka “Lapsa par pīļu ganu”, ierunāta un atrodama platē. Mani ierunāja aktrise Anta Klints (1893–1970). Tā bija liela atbildība, un viņa teica, ka es palikšot vēsturē. Aktrise šim brīdim gatavojās ļoti atbildīgi, mani pierakstīja ar rakstāmmašīnu (skati bildi), veicot pierakstā dažus labojumus. Kā es skanu aktrises ierunāta, vari noklausīties platē vai zemāk ierakstā.
Tu noteikti kaut reizi dzīvē esi dzirdējis vai lasījis kādu pasaku. Bet vai zini, ka pasakas iedala divos veidos – tautas un literārajās pasakās?
Tautas pasakas ir galvenais vēstītājfolkloras žanrs, un tām nav konkrēta autora.
Literārās pasakas rakstījuši konkrēti autori, tās ir izaugušas no tautas pasakām.
Latviešu literatūrā labi zināmi pasaku sacerētāji ir Kārlis Skalbe, Skaidrīte Kaldupe, Anna Sakse, Imants Ziedonis u.c., bet ārzemju literatūrā – Hanss Kristians Andersens, Brāļi Grimmi, Oskars Vailds u.c.
Abiem pasaku veidiem raksturīgi fantastikas elementi, tajos atainoti brīnumaini notikumi, tāpat pasaku varoņiem bieži ir pārdabiskas spējas, piemēram, pārvērst dzīvu būtni par akmeni un tamlīdzīgi. Bieži pasakās parādās divējādais pasaules dalījums: zeme – debesis, savējais – svešais, dzīve – nāve, labais – ļaunais utt.
Vai tev patīk lasīt pasakas? Kura ir tava mīļākā pasaka?
Fotogrāfijās vari aplūkot, kā izskatās pasakas pieraksts, video var noklausīties pasaku, bet darba lapā, kas atrodama šeit, vari izlasīt pasaku mazliet neparastākā veidā.
Foto: Dace Grāmatiņa
