Neparastie zvaniņi

Mēs esam mūzikas instruments – ZVANIŅI. Visticamāk, parastu zvanu vari iztēloties uzreiz. Tam ir koniska forma un iekšpusē mēlīte, kas rada skaņu, taču tas nav stāsts par mums. Mēs esam sitamais mūzikas instruments, kam ir divdesmit piecas metāla plāksnītes, kas sakārtotas horizontāli divās rindās. Zvaniņus spēlē ar divām koka vālītēm, kurām galā ir metāla uzgalis. Visbiežāk tos var dzirdēt orķestrī.  To skaņa ir līdzīga zvana skaņai, tā ir ļoti dzidra un augsta, bet skanējuma plašums ir daudzveidīgāks – divās oktāvās.

Katra instrumenta plāksnīte atbilst vienai noteiktai augstuma notij. Ja vērīgi apskatīsi fotogrāfijas, pamanīsi, ka konkrētā nots ir iegravēta uz katras plāksnītes, kas ļauj uzreiz atrast īsto noti un nospēlēt vēlamo melodiju. Mūzikas instruments Eiropā ir pazīstams jau no 18. gadsimta, bet tikai no 19. gadsimta tas zināms kā sitamais mūzikas instruments un tā izcelsme meklējama Vācijā. Ir vairāki iespējamie zvaniņu izskata veidi un skanējuma diapazoni (no vienas oktāvas līdz trim). Zvaniņiem līdzīgi instrumenti ir ksilofons un marimba.

Viens no zināmākajiem skaņdarbiem, kur izmantoti zvaniņi, ir Volfganga Amadeja Mocarta opera “Burvju flauta”.

Mēs glabājamies četrstūra formas koka kastē ar atveramu vāku Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvē. Mums ir vairāk nekā 100 gadu, taču laiku pavadām kopā ar citiem mūzikas instrumentiem – dienās klusumā, bet, kas mūzikas krātuvē notiek naktīs, varat vien paši iedomāties.

Vai esi kādreiz dzirdējis, kā mēs skanam? Skaties video!

Foto: Dace Grāmatiņa