Pasakas manuskripts

Esmu grāmatas “Pīkstīte” pirmsākums – rokraksts jeb manuskripts. Mani izdomāja un sarakstīja Jānis Širmanis 1942. gadā. Šādi es izskatījos, pirms mani izdeva kā grāmatu. Agrāk rakstnieki tās rakstīja ar roku. Datoru nemaz nebija.

Vai zini, kas ir rokraksts jeb manuskripts? Vārds cēlies no latīņu valodas. Manuscriptum tulkojumā nozīmē rokraksts, no manus – “roka” un scriptus – “rakstītais”, un tas ir ar roku rakstīts sens teksts vai publicēšanai paredzēta darba oriģinālais teksts.

Jānis Širmanis piedzima kurpnieka ģimenē. Pusaudža vecumā viņam nācās iet ganos, lai nopelnītu ikdienas un skolas naudu. Jau vēlāk, strādājot par skolotāju, viņš novēroja, ka bērniem trūkst interesantas un saistošas, arī audzinošas lasāmvielas.

Tā tapu es, pateicoties tam, ka Jānis savai saslimušajai meitiņai Marutai (Mārītei) vakaros stāstīja pasakas par balto pelīti Pīkstīti. Pasaka pēc pasakas virknējās viena pēc otras, līdz tapa vesels stāsts. Jānis stāstu pierakstīja ar zaļu tinti uz papīra, bet vēlāk, 1943. gadā, tika izdota grāmata.

Ieskaties manā stāstā!

Mārīte slima. Mārītei garais klepus. Mārīte nevar iemigt. Baidās iemigt. Miegā arvien uzbrūk ļaunais klepus. Un Mārīte tad sauc tēti palīgā. Bet tētis nav ārsts.

Ko darīt?

Ilgi tētis domā. Beidzot izdomā. Viņš stāsta meitai baltās pelītes Pīkstītes raibos piedzīvojumus.

Šobrīd es glabājos Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvē. Varbūt mans brūnais vāciņš ir nedaudz nobružājies, papīrs nodzeltējis, bet mani tur goda vietā un par mani rūpējas. Gribi mani apskatīt tuvāk? Nāc ciemos!

Aicinām ne tikai lasīt, bet arī atrast aizbēgušos burtus un izkrāsot pelīti Pīkstīti, ko var darīt šeit.