Šaha kauliņu komplekts

Mūsu ir daudz – 32. Mēs esam gan balti, gan melni. Starp mums valda demokrātija līdz brīdim, kad sākas spēle. Tā ir visai nežēlīga, jo visi kauliņi cenšas pasargāt karali, kurš šajā spēlē ir vissvarīgākā figūra. Karalis šaha spēlē var veikt kustību tikai pa vienu lauciņu – uz priekšu un atpakaļ, pa labi pa kreisi, kā arī vienu reizi spēles laikā apmainīties ar torni. To sauc par rokādi. Toties karaliene var visu. Viņa var pārvietoties gan pa taisnēm, gan diagonālēm.  Un tad vēl ir tornis, laidnis, un zirdziņš… Viena brīnumaina pasaule ir šaha spēle, bet tā nav iedomājama bez spēlētājiem.

Ar mums savulaik ir spēlējis rakstnieks Anšlavs Eglītis. Aizraušanās ar šahu viņam sākusies, pirms vēl viņš kļuva par rakstnieku. 20. gadu vidū Anšlavs Eglītis saslima ar sava laika vienu no bīstamākajām slimībām – tuberkulozi. Tās ārstēšanai nereti pacienti no Latvijas tika sūtīti uz sanatorijām Alpu kalnos. Anšlavs Eglītis nonāca Lezēnas sanatorijā Šveicē, kur sastapa šaha meistaru francūzi Andrē Šeronu, kurš Anšlavam iemācīja sava laika modernos pozīcijas spēles paņēmienus. Ar tiem Anšlavs spējis uzveikt visus sanatorijā esošos vācu pretiniekus, kuri vēl nebija apguvuši šādu spēli.

Atgriezies Latvijā, Anšlavs Eglītis piedalījās Rīgas šaha kluba kvalifikācijas turnīros, kuros cīņas norisinājušās tik sīvi, ka rakstnieks tās pat raksturojis ar vārdiem “kā uz dzīvību un nāvi”.

Mēs esam tikai 32, bet, cik neskaitāmas partijas ar mums spēlētas, to neviens nespēs izskaitīt.